Kāpēc cilvēki kļūst par vegāniem?

Vai man vajadzētu būt vegānam? Droši vien ne viens vien cilvēks jau ir sev uzdevis šo jautājumu. Retos gadījumos cilvēks uz to atbild apstiprinoši un maina savus ēšanas paradumus. Tomēr lielākajai daļai cilvēku šāds jautājums nemaz nerodas, vai arī viņi atrod sev pietiekamu pamatojumu, kāpēc uzturā lietot dzīvnieku izcelsmes produktus ir attaisnojami vai kāpēc augu valsts uzturs ir pārāk ekstrēms. Ar šo rakstu vēlos mudināt lasītāju uzdot sev šo pašu jautājumu — vienam pirmo reizi, citam atkārtoti.

Vispirms tomēr jānorāda uz vienu svarīgu atšķirību, ko bieži mēdz pārprast. Latviski veģetārisms (angļu val. vegetarianism) nozīmē atteikšanos tikai no gaļas un dažkārt arī zivīm. Savukārt vegānisms jeb pilnīgs veģetārisms (angļu val. veganism) ir uztura veids, kurā izvairās no visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tas nozīmē, ka neēd ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus. Šajā rakstā runāšu galvenokārt tieši par pēdējo — vegānismu.

Par vegāna uztura iespējamību

Manuprāt, lai atbildētu uz jautājumu „Vai man vajadzētu būt vegānam?”, vispirms būtu jāsaprot, kāpēc cilvēks ēd un kā viņš to var darīt. Skaidrs, ka neviens no mums neuzskatītu, ka cilvēkiem vajadzētu būt vegāniem, ja šāds uzturs neapmierinātu mērķi vai vajadzību, kuras dēļ cilvēks ēd. Uztura iemesls, protams, ir vajadzība saglabāt sevi. Tātad atliek jautājums — vai vegāns uzturs spēj šo vajadzību apmierināt? Kā zināms, pasaulē ir vegāni jau kopš dzimšanas, kuri dzīvo veselīgu un pilnvērtīgu dzīvi. Tāpat ir daudz cilvēku, kuri kādā dzīves brīdī nolēmuši kļūt par vegāniem un pēc tam dzīvojuši veselīgi un laimīgi. Tātad jā — būt vegānam ir iespējams, un ir iespējams par tādu kļūt. Augu valsts uzturs noteikti nenozīmē, ka cilvēkam jācieš bads, jābūt uzturvielu trūkumam, jābūt nelaimīgam vai bezspēcīgam. To apliecina arī veiksmīgi sportisti visā pasaulē, kuri ēd tikai augu valsts produktus, piemēram, septiņkārtējais Pirmās formulas pasaules čempions Lūiss Hamiltons. Arī mūsu pašu Igaunijas ultramaratonists Raits Ratasepss ēd tikai augu valsts produktus un sasniedz neticamus un ekstrēmus rezultātus. Turklāt labi pagatavotam vegāniskam ēdienam garšas ziņā nav jāatpaliek. Mūsdienās ir pieejams milzum daudz informācijas par to, kā ēdienkartē un receptēs dzīvnieku izcelsmes produktus aizstāt ar augu valsts produktiem, nezaudējot ēdiena tekstūru, garšu un īpašo raksturu vai radot pavisam jaunas garšas izjūtas.¹

Pēc dažām aplēsēm pasaulē ir aptuveni 80 miljoni vegānu jeb 1% no pasaules iedzīvotājiem. Tomēr pēdējā laikā šis skaits strauji pieaug, un tuvākajā nākotnē vegānu pasaulē, visticamāk, būs vēl vairāk. Šai cilvēku grupai nav zināmu specifisku veselības traucējumu vai kaišu, ko tieši izraisītu augu valsts uzturs un kas būtu neizbēgamas. Vegāni var uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus. Piemēram, arī Anglijas Nacionālais veselības dienests (National Health Service) norāda, ka, rūpīgi plānojot ēdienkarti, vegāni var uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas.² Protams, ikvienam, kurš tikai sāk, rūpīgi jāseko līdzi savam uzturam, jākonsultējas ar ārstu un vajadzības gadījumā jālieto vitamīnu piedevas (tas, starp citu, attiecas arī uz visēdājiem).

Ētiskums un rūpes

Skaidrs, bet kāpēc man tomēr vajadzētu būt vegānam? Tas, ka kaut kas ir iespējams, nenozīmē, ka tas pats par sevi ir saprātīgi vai labākā izvēle. Šajā gadījumā ir tikai viens galvenais iemesls, kāpēc būt vegānam, nevis visēdājam, — proti, ētika. Īsumā — būt ētiskam nozīmē rūpēties par līdzcilvēku ciešanām un gribu. Piemēram, cilvēks, kurš melo, krāpj vai nogalina, nav ētisks, jo šāda rīcība nerūpējas par citu ciešanām un ir pret viņu gribu. Tomēr tāda pati ētiska attieksme būtu jāievēro ne tikai pret citiem cilvēkiem, bet arī pret dzīvniekiem. Tas tāpēc, ka arī dzīvnieki spēj ciest un tiem ir sava griba. Arī zinātne apstiprina, ka visām dzīvnieku sugām piemīt kognitīvās spējas jeb apziņa par sevi un apkārtējo pasauli.³ Turklāt lielākajai daļai dzīvnieku, visticamāk, tāpat kā cilvēkam, ir ļoti bagāta iekšējā pasaule, tāpēc tie neapšaubāmi ir unikāli un individuāli. Padomājiet kaut vai par suņiem vai kaķiem — tiem bieži ir atšķirīgi raksturi, paradumi, vēlmes utt. Šādas īpašības, protams, piemīt ne tikai tiem dzīvniekiem, kurus cilvēki nolēmuši pieradināt un turēt kā mājdzīvniekus.

Bet kas visēdājam traucē būt ētiskam? Tas, kā dzīvnieku izcelsmes produkts nonāk uz mūsu galda, vienmēr nozīmē, ka pa ceļam dzīvniekam nācies ciest vai ar to darīts kaut kas pret tā gribu. Parasti tas nozīmē, ka dzīvnieku sagūsta, nobaro un izmanto dažādu produktu ieguvei, līdz tā „resursi” ir izsmelti vai tas ir pietiekami izaudzis. Pēc tam lielāko daļu dzīvnieku nogalina, sadala gabalos, iepako un nogādā veikala plauktā. Ja pieņemam, ka mēs to visu darām ar būtnēm, no kurām katra patiesībā ir unikāls indivīds, kurš nevēlas atrasties ieslodzījumā, ciest vai kļūt par vienkāršu resursu cilvēkiem, kuriem citādi tas nerūp, tad man vismaz ir grūti šādu rīcību kaut mazākajā mērā nosaukt par ētisku.

Bet vai cilvēks jau kopš seniem laikiem nav bijis visēdājs un mednieks? Jā, taču mēs sen vairs nedzīvojam pirmatnējos laikos. Cilvēkam vairs nav jāmedī, lai izdzīvotu, kā to dara citi plēsēji savvaļā. Mūsdienās ir iespējams un vienkārši ēst augu valsts produktus. Mēs nevaram attaisnot savus ēšanas paradumus ar to, ka vienmēr esam tā rīkojušies, jo apstākļi ir mainījušies. Tas, kas kādreiz varēja būt nepieciešams izdzīvošanai, tagad ir vienkārši modernizēta, rūpnieciska, sistemātiska nogalināšanas mašīna. Dari, ko vari, lai palīdzētu šiem ieslodzītajiem dzīvniekiem — dod tiem labāku barību, pajumti, nebeidzamu pļavu vai jebkādu citu labumu, kas uzlabotu to dzīvi, taču nevari izvairīties no fakta, ka šī dzīvnieka dzīve bez vajadzības tiek izšķērdēta cilvēku patēriņam; tas pats attiecas arī uz nomedītajiem dzīvniekiem. Pret nevienu dzīvnieku sugu nevar izturēties cieņpilni un ētiski, ja to izmanto vai audzē kā resursu cilvēku patēriņam. Jo tāpat kā mēs negribētu, lai kāda starpgalaktiska, tehnoloģiski augsti attīstīta citplanētiešu suga ierastos uz Zemes un secinātu, ka cilvēki ir lieliska uzkoda, kurus varētu turēt būros, audzēt un ēst vai vienkārši „medīt savvaļā”, arī neviena cita jutīga dzīva būtne nevēlas un nav pelnījusi, lai cilvēki ar to darītu ko līdzīgu.

Ietekme uz vidi

Rūpes par dzīvnieku labturību nav vienīgais iemesls — augu valsts uzturs ir arī labākais, ko ikviens no mums var darīt, lai samazinātu savu ekoloģisko pēdu un palīdzētu atjaunot gan dzīvnieku, gan augu sugu daudzveidību. Piemēram, lauksaimniecības dzīvnieku turēšana prasa ļoti daudz resursu — gan ūdens, gan zemes platības ziņā —, jo dzīvnieki dzīves laikā patērē daudz vairāk uzturvielu, nekā uzturvērtības ziņā var iegūt no paša dzīvnieka. Tādas pašas vai pat lielākas uzturvērtības augu valsts pārtikas ražošanai vajag ievērojami mazāk ūdens un zemes platības, un tā ietaupa daudz dabas resursu. Padomājiet brīdi. No kurienes ganību dzīvnieks iegūst uzturvielas? Galvenokārt taču no augiem, ko mēs audzējam un tam dodam. Un kas notiek tālāk? Liela daļa no tā dzīvnieka dzīves laikā tiek izmantota enerģijai, lai uzturētu ķermeņa funkcijas — radītu siltumu, nodrošinātu sirdsdarbību un smadzeņu impulsus, kustinātu muskuļus utt. Turklāt bieži mēs beigās neapēdam visas dzīvnieka ķermeņa daļas, kas atkal nozīmē resursu izšķērdēšanu. Kurš no jums, piemēram, ir ēdis liellopa acs ābolu, smadzenes, sirdi, kaulu smadzenes vai zarnas? Tāpēc nav jābrīnās, ka zinātniskos pētījumos konstatēts — ja visi cilvēki ēstu tikai augu valsts produktus, lauksaimniecībai nepieciešamā zemes platība samazinātos līdz pat 75%.⁴ Tas pavērtu jaunas iespējas šo milzīgo platību izmantot labāk, piemēram, saglabāt sugu daudzveidību, dabisko veģetāciju un dzīvnieku valsti. Tas būtu arī labākais veids, kā novērst klimata pārmaiņas un mazināt cilvēka radīto piesārņojumu, jo dabiskā veģetācija absorbē oglekļa dioksīdu. Protams, samazinātos arī intensīvās lauksaimniecības radīto izmešu daudzums.

Veselība

Kļūšana par vegānu neapšaubāmi ir labākais, ko ikviens var darīt, lai sniegtu vislielāko iespējamo ieguldījumu gan dzīvnieku labturības uzlabošanā, gan mūsu planētas sugu daudzveidības un dabiskās vides saglabāšanā. Un vēl labāk — tu neko nezaudēsi! Kļūšana par vegānu bieži vien ir arī labākais, ko vari darīt savas veselības labā. Vegāniem, kuri ēd veselīgi un daudzveidīgi, ir mazāks hronisku slimību risks, tostarp sirds slimību, diabēta un dažu vēža veidu risks. Tā kā vegāni parasti uzņem vairāk šķiedrvielu, vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu, kā arī mazāk piesātināto tauku un holesterīna, tas palīdz saglabāt veselīgu ķermeņa svaru, uzlabot gremošanu un ādas veselību. Tāpat ir konstatēts, ka vegāniem ir zemāks asinsspiediens un labāks cukura līmenis asinīs.⁵

Noslēgumā

Īsumā — būt vegānam nozīmē rūpēties par sekām, ko rada mūsu ēšanas paradumi un dzīvesveids. Ja ir iespējams dzīvot tā, lai nekaitētu dabai un dzīvniekiem, vienlaikus saglabājot savu vitalitāti un veselību, kāpēc gan to nedarīt? Manuprāt, ir traģiski, ka šāda attieksme pret dzīvi vēl nav pašsaprotama un ka plašākā sabiedrībā tā drīzāk izraisa jautājumus un uzacu pacelšanu, nevis izpratni un atbalstu. Taču līdzīgas situācijas cilvēces vēsturē ir bijušas daudzas. Piemēram, vēl pirms dažiem gadsimtiem verdzība tika uzskatīta par pilnīgi pašsaprotamu, un arī sievietes vienlīdzīgas tiesības ar vīriešiem ieguva tikai nesen. Arī dzīvnieku tiesību ieviešanai būs vajadzīgas lielas pūles, un mēs nevaram paļauties tikai uz citiem, jo ikviens no mums var ietekmēt to, kāda būs mūsu nākotne.

Kopīgot